Kad Nika 2020. gada sākumā nomainīja biroja kabinetu pret mājas vidi, viņa klusībā cerēja, ka līdz ar šo soli toksiskā kultūra viņas pārstāvētajā uzņēmumā varētu transformēties uz veselīgāku modeli. “Es domāju, ka mans darbs būtu daudz mazāk saspringts, ja mans boss nevērotu katru manu gājienu,” saka 22 gadus vecā darbiniece. “Es tik ļoti kļūdījos.”
Tā vietā vadības komanda atrada jaunus veidus, kā praktiski uzraudzīt komandu un mikro-menedžēt ikvienu darbinieku soli.
Tiem, kas strādā toksiskos biroja apstākļos, pāreja uz attālinātu darbu varēja šķist kā tik ilgi gaidītā iespēja izbaudīt tik ļoti nepieciešamo distanci no negatīvās ikdienas atmosfēras. Bet… toksiska darba dinamika var, un tai ir izteikta tendence sekot uzņēmuma darbiniekiem arī, pārejot uz darba no mājām modeli. Toksiskas darba kultūras var būtiski ietekmēt darbinieku labklājību, tāpēc cilvēkiem ir īpaši svarīgi izprast iespējas, kā sevi pasargāt.
Toksiska darba vide – no kurienes tā rodas?
Toksiskas kultūras biznesa vidēs var izpausties dažādos veidos, bet tās vieno kopīgs pavediens: negatīvisms un kaitējums.
“Toksiska darba kultūra ir tāda, kurā darbinieki ir pakļauti psihosociāliem apdraudējumiem,” saka Aditja Džeins (Aditya Jain), Notingemas Universitātes Biznesa skolas cilvēkresursu vadības studiju virziena profesors, kurš padziļināti pētījis stresu, labizjūtu un garīgo veselību darba vietā. “Šiem cilvēkiem labākajā gadījumā var tikt nodrošināts neliels organizatorisks atbalsts, tomēr tipiskāk tā nav vispār, uzņēmumā valda sliktas savstarpējās attiecības, liela darba slodze, patstāvības trūkums, jo darbinieki tiek nepārtraukti uzraudzīti. Tipiski rādītāji ir arī zemas algas un darba drošības trūkums.”
Šādas darba kultūras sekas, saskaņā ar Džeina teikto, ir plašas. Tās var ietvert individuālu ietekmi uz fizisko veselību, piemēram, progresējošas sirds slimības vai skeleta-muskuļu sistēmas traucējumus, mentālās veselības traucējumu arvien spilgtākas izpausmes. Nemitīgi klātesošs stress, kas nav remdināms, izpaužas ķermeniskos simptomos, un tas var notikt visdažādākajos veidos. Īpaši komplicēti tas ir tajos gadījumos, kad internalizētas uzvedības dēļ uzņēmuma darbinieki neapzinās, ka savu ikdienu pavada toksiskā darba vidē.
Un, protams, cieš jau arī pati organizācija, lai gan vadītāji, kam ir tieksme īstenot toksiskas kultūras, to neatzīst. Taču tipiski šādas organizācijas skar arī, piemēram, biežas slimības lapas, mazāki darbinieku darbā iesaistes rādītāji, produktivitātes kritums un konstanta nevēlēšanās pieņemt un integrēt uzņēmumā jauninājumus.
Lielākā daļa toksisko darbu kultūru rodas no sliktas uzņēmuma pārvaldības. Diemžēl arī organizāciju pētījumos ir apliecināts, ka šādas uzvedības kopēšana un ieradumi var būt lipīgi. Manuela Prīsmuta (Manuela Priesemuth), asociētā profesore Villanovas Universitātes vadības studiju nodaļā Pensilvānijā, ASV, izpētījusi ļaunprātīgu vadītāju personības iezīmes un toksiskas darba vietas raksturlielumus. Viņa saka: “Ja vadītāji iesaistās toksiskā uzvedībā, cilvēki organizācijā pieņem, ka šāda uzvedība tiek akceptēta, un arī viņi tajā sākt iesaistīties. Drīz vien veidojas toksisks klimats. Piemēram, klasisks piemērs ir baumošanas vide – ja uzņēmumu raksturo aprunāšanas kultūra, tad tajā "pilntiesīgi" var ienākt un tapt pieņemti tādi darbinieki, kas šādu uzvedību akceptē un tajā iesaistās.”
Pirms pandēmijas toksiska uzvedība notika personiskā mijiedarbībā starp darbiniekiem sanāksmju, prezentāciju vai jebkuras citas kolēģu mijiedarbības laikā. Šā brīža realitātē tie rodas sanāksmju videozvanu un ziņu ietvaros. Un, lai gan varētu hipotētiski pieņemt, ka attālināta darbošanās samazinās vismaz daļu no šīm spriedzēm, eksperti apgalvo, ka, attālināts darbs toksiskās organizācijās ir pat saspringtāks, nekā esot klātienē.
Kāpēc toksiskai darba videi ir "augsne" arī attālinātā darbā?
“Toksiskās kultūras teicami saglabājas arī attālinātos apstākļos – piemēram, videozvanos vai e-pastos,” saka Prīsmuta. “Mēs to gadiem esam vērojuši attiecībā uz publiskām ziņām, kad cilvēki, īpaši anonīmā veidā, uzdrīkstas rakstīt dažādas ķengas zem tām, kritizēt citus cilvēkus. Attālums vai anonimitāte var veicināt negatīvu uzvedību arī darba vidēs — un ir pat vieglāk nosūtīt nepieklājīgu vai draudīgu ziņu, nekā teikt personīgi.”
Pandēmijas nogurums ir vēl viens toksiskas uzvedības cēlonis. “Un šajā gadījumā – pat, ja iepriekš kolēģu vidū valdījušas labas vai neitrālas attiecības, psiholoģiska spriedze un izsīkums var veicināt toksiskas uzvedības izpausmes, jo tie ir starp galvenajiem agresīvas uzvedības virzītājspēkiem darbavietā,” norāda pētniece.
Nikas gadījumā vadītāja jau pirms tam kontrolējošā uzvedība pandēmijas apstākļos sāka līdzināties uzmācībai. “Viņš jebkurā brīdī varēja pieprasīt, lai dalos ar savu ekrānu, vai arī lūdza, lai konferences zvans ir ieslēgts visu dienu. Ja viņš pamanītu, ka neesmu pie datora ilgāk par 10 minūtēm, mani izsauktu uz individuālu video zvanu – pat tad, ja es mēģinātu nomazgāties dušā vai gatavot vakariņas.” Viņa stāsta, ka arī pusnaktī vadītājs ziņojis darbiniekiem par steidzamiem lūgumiem un aizliedzis viņiem ņemt brīvdienas.
Nākamajā rakstā par to, kā atpazīt arī attālinātu toksisku darba vidi un ko darīt, ja tādā strādājat.