Kas cilvēkiem lika celties un darīt akmens laikmetā, motivē arī mūs

28.02.2017 / Linda Tīruma

Iedomājieties.. ir 7837. gads pirms mūsu ēras. Jatnu cilts ir apmetusies netālu no tuvējā meža, upes krastā. Tā šeit nodomājusi kādu laiku palikt, jo ziemai nepieciešams savākt iztikas rezerves un kādas siltākas ādas aukstā laika pārlaišanai. Ir vējains, vēss, rudenīgi lietains laiks, un Jatnu cilts vadonis zina – šajā laikā, kad migla visapkārt pārņem lielāko dienas daļu, sarosās potenciālie uzbrucēji – gan citas ciltis, kas iekārojušas Jatnu izdzīvošanai pateicīgo zemes pleķīti, gan arī meža zvēri, kas bieži vien auguma aprisēs ir krietni lielāki pat par spēcīgākajiem Jatnu cilts vīriem. Ir jābūt īpaši modram un jādara viss, lai savu cilti sargātu. Jo esot barā, iespējas izdzīvot ir daudz lielākas – ir gan siltāk, aukstās naktis pārlaižot konusveidīgajos mājokļos, kurus Jatnu cilts vīri apjozuši ar labākajām briežādām apkaimē. Ar to viņi ļoti lepojas, jo sievietēm un bērniem tamdēļ ir siltāk. Tomēr tas ir arī papildus iemesls uzmanīties – varbūt kāds šīs ādas jau nolūkojis…

Jatnu cilts vecajie un viedie vīri zina un prot izskaidrot, – migla ir gari, kas gan sargā, gan upurē. Kuri šos garus vairāk cildina, tie nonāk garu labvēlībā un top pasargāti. Tādēļ rituāli ir Jatnu cilts ikdienas dzīves neatņemama sastāvdaļa…

Aizver acis, atver tās vēlreiz – welcome back! Aina pagātnē pagaisusi, bet mūsdienās taču nekas nav mainījies! Meloju? Nu labi, piedodiet, protams, ir mainījies. Bet Jatnu cilts mums atstājusi vērtīgu mācību par četrām emocionālajām pamatvajadzībām, kas mums, mūsdienu cilvēkiem, liek celties, darboties un darīt. Ģenētiski pārmantotā kārtā mēs arvien tiecamies pēc mūžsenajiem pamatiem, kas caur gēniem nāk mums līdzi no paaudzes paaudzē.

Lai gan Jatniem nebija iespēju, ko sniedz mūsdienu zinātne – proti, ieskatīties motivācijas aspektā caur neiroloģijas prizmu un smadzeņu darbības pētījumiem, tomēr arī viņiem vismaz zemapziņā bija skaidrs, ka cilvēkus vada četras pamata emocionālās vajadzības jeb dziņas, kas, mūsdienās, gudri runājot, ir cilvēces evolucionārā ceļā gūtas pārmantojamības rezultāts. Pola Lorensa (Paul R. Lawrence) un Nitina Nohrias (Nitin Nohria) 2002. gada. grāmatā “Driven: How Human Nature Shapes Our Choices” šīs vajadzības ir aprakstītas:

1)      vākt, apkopot (labumus, piemēram, naudu, mantu, sociālo statusu);

2)      saistīties (ar atsevišķām personām, bet arī piederēt noteiktām grupām);

3)      saprast (apmierināt savu ziņkāri, zinātkāri, veidot pasauli, vadoties pēc tā, kā tā redzama, izejot no sava subjektīvā skatu punkta);

4)      aizsargāt (pasargāt sevi un savus tuvākos no ārējiem draudiem, panākt taisnīgumu).

Harward Business Review vēsta, ka no šīm senajām zināšanām lieliski gudrības var smelties arī mūsdienu organizācijas un ikviens uzņēmuma vadītājs. Pierādīts, ka tad, ja organizācija rūpējas un piepilda šīs četras darbinieku emocionālās pamatvajadzības, tad tā „trāpījusi desmitniekā” ar apmēram 60 procentiem no tiem faktoriem, kas individuāli motivē darbinieku un jāpiebilst, – ikvienam cilvēkam tie atšķiras. Iepriekšējās motivācijas teorijās piedāvātie modeļi vidēji skaidroja apmēram 30 procentus.

Lūk, kā Jatnu cilts pieredze izpaužas mūsdienās!

Vajadzība vākt, apkopot (labumus, piemēram, algu, sociālo statusu)

Šī vajadzība stiprina subjektīvās labklājības izjūtu. Kā? Ja esam „savākuši” tik, cik gribam, tad jūtamies sociāli un finansiāli droši, pārliecināti. Mēs ik dienas vācam – arī pavisam ikdienišķas lietas: ēdienu, drēbes, uzlabojam mājokli, interjeru, ieviešam jaunas mēbeles, padarām komfortablāku vidi sev apkārt. Un vācam arī jaunu pieredzi, intereses.

Ko tas nozīmē organizācijas kontekstā? Protams, atalgot darbiniekus vismaz tikpat labi, kā konkurējošos uzņēmumos. Ja esat vadītājs, atcerieties, – arī tad, ja nevarat paaugstināt cilvēku darbā, ir vērtīgi dot izjūtu ziņā līdzīgu pieredzi, kaut vai mutiski novērtējot cilvēka paveikto, izsakot konstruktīvu, pozitīvu novērtējumu par darbu. Piemēram, ievērojiet trīs punktu sistēmu – „iepazīstoties ar tavu darbu, man ļoti patika tas, tas un tas”, paskaidrojot atsevišķi katru punktu, kādēļ. Tas rada sajūtu, ka jūs kā vadītājs esat iedziļinājies un izvērtējis darbinieka pūles, un līdz ar to darbinieks jūtas vērtīgs uzņēmumā.

Vajadzība saistīties (ar atsevišķām personām, bet arī piederēt noteiktām grupām)

Jasnu cilts saistījās ar citiem cilts locekļiem, jo tas nozīmēja lielākas iespējas izdzīvot. Šis aspekts laika gaitā ir pāraudzis ģimeniskuma, komandu, draudzēšanās vajadzībā, un tas dāvā spēcīgas pozitīvas emocijas – mīlestību, tieksmi rūpēties.

Darbā tas nozīmē motivācijas pieaugumu, ja darbinieks lepojas ar piederību organizācijai. Ja darbiniekam patīk kolektīvs, viņam arī vairāk rūp organizācija, kurai viņš pieder. Ko darīt, lai attīstītu vajadzību saistīties organizācijā? Vadītāji, domājiet par to organizācijas kultūras kontekstā! Radiet un ar savu piemēru rādiet paļāvības un draudzības pilnu gaisotni, augstā vērtē turiet sadarbību un komandas darbu un iedrošiniet savus darbiniekus dalīties ar labo darba pieredzi – „ko es daru labi, kas man sanāk? Ar ko es varu lepoties un kā ar savu pieredzi varu palīdzēt arī kolēģiem labāk darīt viņu darbu?”

Vajadzība saprast (apmierināt savu ziņkāri, zinātkāri, veidot pasauli, vadoties pēc tā, kā tā redzama, izejot no sava subjektīvā skatu punkta)

Vai tev ir svarīgi saprast, kādēļ spīd saule, kādēļ mēs elpojam, kādēļ tu esi tieši šeit un ne citur? Cilvēkam ir svarīgi izdarīt jēgpilnus spriedumus par notiekošo un it visam piešķirt zināmu jēgu.

Ko tas nozīmē organizācijas kontekstā? Darbinieki tiek motivēti tad, ja darba vietā var mācīties un attīstīties. Monotons, vienmuļš darbs reti rada motivāciju. Par šo vajadzību vērts aizdomāties, jau veidojot amata aprakstus potenciālajiem darbiniekiem, atspoguļojot darba vietas tā, lai ikvienam amata kandidātam parādītu, cik tām ir nozīmīga loma organizācijā.

Parādiet ikvienam savam darbiniekam, kādu pienesumu ar savu darbu viņš sniedz organizācijai ceļā uz tās mērķu sasniegšanu!

Vajadzība aizsargāt (pasargāt sevi un savus tuvākos no ārējiem draudiem, panākt taisnīgumu)

Piepildot šo vajadzību, cilvēkā iemājo dziļas drošības un pārliecības izjūta. Pretējā gadījumā rodas bailes, satraukums. Vai arī tevi uztrauc pārmaiņas? Neuztraucies, tā notiek ar lielāko daļu cilvēku. Šis satraukums rodas tieši tādēļ, ka zūd ierastās drošības „saliņa zem kājām”; jebkuras pārmaiņas sākumā ir biedējošas, – tās izjauc no ierastās stabilitātes rāmjiem, rada šūpošanos, nedrošību. Evolūcijas ceļš mums pasaka priekšā – cilvēkam ir ģenētiski noteikta vajadzība justies pasargātam.

Ko darīt uzņēmuma vadībai? Rūpējieties, lai visi procesi organizācijā ir caurspīdīgi un pārredzami. Arī tad, ja rodas grūtības, komunicējiet, pārrunājiet tās ar darbiniekiem. Uzsveriet godīguma nozīmi un parādiet to ar savu piemēru. Veidojiet uzticamu vidi, radiet taisnīgumu gan atalgojuma, gan darba pienākumu ziņā.

Mēs attīstāmies cikliski, pilnveidojamies un augam, bet nopūšot putekļu kārtiņu no zināmā, bet labi aizmirstā, saprotam, – pamatvērtības jau nemainās. Mums tikai ikvienam tās jāatrod sevī un jāsaprot, kas ir tas, kas mums liek celties un darīt, rūpēties un cienīt, piešķirot jēgu un ticību ikvienam mūsu paveiktajam darbam.

***

(..) un jatnieši zina, ka izdzīvos šajā apmetnes vietā par spīti draudiem. Viņiem ir spēcīgs bars, ievākti brangi medījumi, zivis, prāvas koku mizas un leknas ādas, ir uguns un stipri vīri, kas ik dienas stāv sardzē, lai cilts būtu drošībā. Un vēl jatniešiem ir skaidrība un zināšanas, ka gari šo cilti mīl… Viņiem tas ir pats galvenais.

Dalies: