Ja esat lasījuši šī bloga iepriekšējās publikācijas, zināt, ka Gallup šogad konstatējis - 75% gadījumu darbinieki aiziet no sava tiešā vadītāja. Turklāt kvalitātes vadības guru V. E. Demings saka – 94% problēmu uzņēmumā rodas tā sistēmas dēļ, un par tās izveidi un elastību visbiežāk arī atbildīga uzņēmuma vadības komanda. Loģiski – izriet jautājums: kā gan mums būt drošiem, ka esam atraduši labu vadītāju?
Diemžēl patiesi labus vadītājus un līderus ne vienmēr ir viegli atrast. Taču ir 6 pamatkompetences, kuras pareizi novērtējot, mēs varam izmeklēt dimantus interesentu pūlī.
Prasme nr. 1: VĪZIJA
Laiki mainās, un arī bizness nevar mūžīgi dzīvot ar vienu, nemainīgu stratēģiju. Tādēļ vadītājiem jābūt spējīgiem plānot procesus efektīvi, iedrošinot uzņēmumu uz pielāgošanos laikam un izmaiņām. Piemēram, kā kandidāts uz vadītāja amatu attīsta darbinieku projektus, kas ir viņa proaktīvās rīcības, lai adaptētos tehnoloģiskajām izmaiņām? Kāda bijusi iepriekšējo uzņēmumu, kurus viņi vadījuši, virzība? Kas to noteica? Kā par to komunicēja? Cik pārliecinoši viņi atbild uz šiem jautājumiem?
Prasme nr. 2: KOMUNIKĀCIJA
Komunikācija ir svarīga prasme jebkurā amata līmenī, taču vadītājiem – jo īpaši. Kā gan efektīvi vadīt komandu, ja vadītājam ir grūtības izskaidrot, ko viņš vēlas panākt? Turklāt vadītājam jāprot runāt “dažādās valodās” – gan ar darbiniekiem, gan kolēģiem, gan augstākstāvošo vadību/ īpašniekiem/ akcionāriem, gan arī ar klientiem. Par laimi, vājas komunikācijas prasmes intervijā ir diezgan viegli identificējamas. Ieteikums vērtēt arī rakstu valodu – CV, motivācijas vēstuli, gan spēju uztvert jautājumu un sniegt uz to atbildi.
Prasme nr. 3: IETEKME
Iespējams, ka vissvarīgākais komunikācijas elements ir spēja pārliecināt citus darīt noteiktus darbus. Vadītājiem jāspēj pārliecināt darbiniekus sekot viņu vadībai. Ietekme ir ne tikai labas komunikācijas spējas. Tā ir arī pārliecības un autoritātes esamība personībā. Šeit atlases speciālistam ir svarīgi saprast, vai potenciālais vadītājs iederas uzņēmuma kultūrā un, iespējams, savā jaunajā komandā. Noteikti ir vides, kurās iederas vadītāji ar tieksmi uzspiest savu gribu un viedokli citiem, jo ir pieraduši darboties pēc noteikta šablona, kas pietiekami labi strādā, taču diez vai šāda tipa vadītājs ir atbilstošs progresīvai, mainībā esošai videi.
Prasme nr. 4: LĒMUMU PIEŅEMŠANA
Cilvēki katru dienu pieņem lēmumus – ko vilkt, ko ēst, kad iet gulēt utt. Taču līderu un vadītāju lēmumi bieži ietekmē ne vien viņu pašu, bet arī visas kompānijas dzīvi. Ne katrs ir piedzimis ar labām lēmumu pieņemšanas spējām, taču vadītājiem šī spēja bieži piemīt. Tiesa, ne vienmēr pieņemtie lēmumi ir pareizi. Jautājot kandidātiem par lēmumu pieņemšanu, ir vērts aicināt atminēties konkrētas grūtu lēmumu pieņemšanas situācijas no pagātnes un tad izsekot procesam, kā vadītājs nonācis līdz gala rezultātam.
Prasme nr. 5: ANALĪZES PRASMES
Nepietiek tikai izlemt. Lēmumi iet roku rokā ar analītiskajām prasmēm. Izdarīt lēmumu – tieši šī darbība pati par sevi neprasa daudz laika, - lielākās pūles sagādā analītiskais process: lēmuma plusi, mīnusi, riski un iespējas. Šī spēja bieži norāda uz mentālajām spējām, kas attīstītas virs vidējās aritmētiskās robežas populācijā. Jautājiet kandidātiem, kā viņi analizē lēmumus. Kādas metodes izmanto? Kā izpēta situāciju un ievāc informāciju? Cik šis process ir ilgs, secīgs un pārdomāts?
Prasme nr. 6: PIELĀGOŠANĀS
Visbeidzot, kā vadītājs rīkojas, kā analīzes procesā pirms lēmuma pieņemšanas nonāk pie secinājuma, ka lēmums nenesīs tik labus rezultātus, kā iepriekš sagaidīts? Ja nu jāpieņem nepopulārs lēmums? Šeit ir runa par pielāgošanos. Vadītājam būtu jāspēj pielāgot un mainīt viņa taktiku, lai sasniegtu mērķi. Reizēm pielāgošanās ir “sāpīga” un nepatīkama, tā liek izkāpt no ierasti ērtās zonas. Nevēlēšanās mainīties var ietekmēt uzņēmuma izdošanos sasniegt mērķus. Tādēļ vadītājus raksturo prasme, spēja un vēlme pieņemt pārmaiņas un būt elastīgiem tajās.