Saskaroties ar ne tiem pozitīvākajiem karjeras izaicinājumiem, cilvēki mēdz piedzīvot ne tikai pašu faktu – pazemināšanu amatā/ statusā, iespējams, algas samazināšanu (vidēji 30% algas samazinājumu kopš pandēmijas sākuma piedzīvojuši apmēram 20% darbinieku), pat darba zaudēšanu -, bet arī sāpīgu šķietamas identitātes zudumu. Kā tas jāsaprot? Kad cilvēkiem vaicā, kas viņi ir, parasti mēs mēdzam atbildēt ar savu profesiju – esmu biznesa attīstības vadītājs vai esmu atlases speciālists. Ko sacīt atbrīvošanas no amata gadījumā? Plus - ja neesi tas veiksmīgais profesionālis, kāds tu reiz biji, kas esi? Neveiksminieks?
Protams, ne.
Jūs joprojām esat tas pats veiksmīgais cilvēks, kāds vienmēr esat bijis, tikai citā dzīves posmā. Un tas sev ir jāpasaka skaidri un bez “bet”. Šie izaicinājumi nenomāc jūsu iepriekšējo darbu un panākumus. Un tā ir cilvēka paša izvēle, vai slēpties nelaimē vai atrast citu rakursu savai identitātei.
Spēku un iedvesmu patiešām ir vērts meklēt tajos “slavenajos neveiksminiekos”, kas neticamos veidos pierādīja pretējo. Piemēram, Elviss Preslijs vidusskolas mūzikas klasē saņēma nesekmīgu atzīmi un viņam tika piekodināts, ka lai nemaz nemēģina – viņš neprot dziedāt. Volts Disnejs tika atlaists no darba avīzes redakcijā, jo viņam “trūka iztēles” un “nebija oriģinālu ideju”. Un Opra Vinfrija ir saņēmusi skaidru novērtējumu, ka viņa “nav piemērota televīzijai”, par ko šī pasaulē pelnošākā TV šova vadītāja ir daudzkārt runājusi gan intervijās, gan savos sižetos.
Šis saraksts turpinās un turpinās. Šīs superzvaigznes reiz bija “parasti cilvēki”, kas arī saņēma “sitienus” un cīnījās tiem pretī. Viņi neļāva citiem sevi definēt. Viņi sevi definēja paši.
Tāpēc pirmais ieteikums - neļaujiet ķibelēm sevi definēt. Svarīgi ir tas, ko ar tām darāt.
Lūk, ko vēl iesaka Pulicera prēmijas nominante, motivācijas trenere Fauna Germere (Fawn Germer).
1. Beidziet katastrofizēt situāciju
Viņa uzsver - prāts padarīs tevi tieši tādu, kādu tu ļausi tam sevi padarīt. Iemācies atpazīt, kad esi ieslīdējis “katastrofālās domāšanas” režīmā un cīnies par ceļu atpakaļ.
Ja esat prom no darba un nevarat atrast jaunu darba vietu, tad prāts varētu kultivēt apmēram šādas domas: "Es tērēju savus ietaupījumus. Man vairs nebūs naudas. Es nekad nedabūšu darbu. Droši vien būs jāiet strādāt lielveikalā. Vai lielveikals mani vispār noalgos? Es nevaru dzīvot par to algu. Es nevaru pabarot savu ģimeni. Mēs būsim bez pajumtes...” STOP! Tieši tā arī ir katastrofizēšana.
Aizstājiet savas katastrofālās domas ar reālistiskākām domām. Trenējiet prātu, lai sev teiktu: “Jā, tas nav viegli, bet es atradīšu ceļu.”
Un arī darba ikdienā – jūs varbūt domājat, ka citi par jums klusībā smejas. Ka kolēģi aprunā. Ka citi uzskata jūs par dīvaini. Bet kā tieši šīs domas jums palīdz?
Jūs varat ieslidināt sevi negatīvu domu cilpā, sakot sev, ka esat nevērtīgs neveiksminieks, un jo vairāk par sevi tā domāsiet, jo spēcīgāku neirālo ceļu smadzenēs nostiprināsiet. Tā šīs domas kļūs automātiskas.
Tā vietā pavaicājiet sev: “Kādi mani vislielākie panākumi vēl ir priekšā?” Tad pasakiet sev vienu labu domu. Tad vēlreiz - citu. Un atkal. Un atkal, un atkal.
2. Kā mazināt nemieru?
Lūk, kāds piemērs - divus pēdējos gadus Čaks bija apdrošināšanas nozares analītiķis, viņš jutās pazemots, zinot, ka kolēģi viņa darbu nenovērtē un viņš darbā nemaz nevēlas būt. Viņš bija pārliecināts, ka tiks atlaists. Tā beidzot arī notika.
“Tas bija pazemojoši visos līmeņos,” Čaks teica. “Divus gadus es jutos ne savā ādā. Tad man nebija ne darba, ne apdrošināšanas, ne cieņas, ne cerību. Es jutos tā, it kā būtu pievīlis visus, un nekur nevarēju tikt pat uz darba interviju, lai cik daudz darbiem es pieteiktos. Tas man prasīja deviņus mēnešus, garākos deviņus manas dzīves mēnešus. Un tad saņēmu zvanu no īstā uzņēmuma, izgāju četras atlases kārtas, un viņi mani pieņēma ar pārliecību, ka esmu tieši tas, kas šai lomā vajadzīgs.”
Ko vēl var darīt starplaikā starp darbiem?
Sportojiet! Pētījumi liecina, ka fiziski vingrojumi veicina modrību, koncentrēšanos un kognitīvo funkciju, vienlaikus samazinot nogurumu. Fiziskās aktivitātes palīdz producēt endorfīnus un uzlabo miegu, kas noteikti mazina stresu. Jūsu veselība uzlabosies, arī nemiers mazināsies.
Kļūstiet par brīvprātīgo. Esiet noderīgs! Palīdzot citiem, jutīsieties labāk, un negatīvās domas galvā kļūs klusākas. Ir labi apzināties, ka esam svarīgi un piedalāmies kāda lielāka mērķa sasniegšanā. Turklāt – nekad nezinām, kādas citas iespējas šīs durvis mums pavērs.
Izvēlieties vienu grūtību un meklējiet risinājumu. Tā vietā, lai pievērstos 10 problēmām, izvēlies vienu. Jums var nākties koncentrēties uz visām 10, bet tas nav iespējams. Labāk kaut ko paveikt, nevis paralizēt sevi ar bailēm.
3. Nepadošanās - atslēga
Nevienam nepatīk nenoteiktības situācijas dzīvē. Iespējams, jums jau iepriekš ir bijis jāsaskaras ar situāciju, kas nav bijusi viegla, un kad kāds vai kaut kas jūs ir piespiedis saņemties un izdomāt, ko darīsiet tālāk? Kas bija tas, kas palīdzēja toreiz?
Arī situācijās, kad saskaraties ar kādām nopietnām karjeras problēmām, neaizmirstiet par to, kas jums ir dots. Un, kamēr noskaidrojat, ko darīsiet tālāk, neaizmirstiet par šīm lietām būt pateicīgs.