Četru dienu darba nedēļa, un kādēļ to ir vērts apsvērt tieši tagad

13.07.2021 / Eiro Personāls

Īslande sev pievērsusi uzmanību gluži nesen, skaidri un gaiši pasakot – četru dienu darba nedēļas ieviešana uzskatāma par milzīgu panākumu. Pēc tam, kad vairāk nekā 2500 darba ņēmēju pārfokusējās uz 35 vai 36 stundu darba nedēļu un paziņoja, ka ir laimīgāki, veselīgāki un mazāk saspringti, šobrīd šajā valstī tiek ieviesta kompleksa pieeja, lai padarītu šo iespēju par reālu lielākajai daļai tās darbaspēka.

Tas, protams, ir pretrunā ar šodienas skrējienu – “mūžīgo” 24/7 globālo ekonomiku, kur garas darba stundas var šķist neizbēgamas un… dabiskas. Bet izrādās, ka patiesība varētu būt gluži pretējā pieejā – un patiesi, jau šobrīd daudzi privātie uzņēmumi atklāj, ka, pārejot uz četrām dienām, tie var dot cilvēkiem vairāk laika atpūtai. Rezultāti: paaugstināta produktivitāte un radošums darbā; lieliski panākumi darbinieku pieņemšanā darbā un, bez šaubām, arī noturēšanā; mazāka slodze (arī dibinātājiem un vadītājiem); līdzsvarotāks un ilgtspējīgāks darbinieka dzīves cikls, nesamazinot algas un nezaudējot klientu apkalpošanas kvalitāti.

Un lai gan ir pandēmijas laiks, globālā kustība attiecībā uz ideju saīsināt darba nedēļu nepalēninās. Patiesībā pandēmija dod iespēju lielākam skaitam uzņēmumu saīsināt savu darba laiku, uzsverot steidzamo nepieciešamību pārveidot darba kultūru un mācot jaunas lietas par četru dienu nedēļu, kā arī par darba vides nākotni. Un vai šāds scenārijs nebūtu lielisks, ņemot vērā, cik daudzi darbinieki (vairāk kā 80%) šobrīd izjūt pastiprinātu stresu un izdegšanas simptomus?

Četras darba dienas pirms pandēmijas

Jau pirms pandēmijas simtiem kompāniju visā pasaulē, tostarp Korejā un Japānā, bija pārgājušas uz četru dienu darba nedēļām, sešām stundām darba dienā vai citām īsākām darba nedēļas shēmām. Lielākā daļa bija mazi uzņēmumi, kuros ir mazāk par 100 cilvēkiem, un tie ietvēra radošas un profesionālas pakalpojumu firmas, kā arī programmatūru ražošanas uzņēmumus, restorānus, rūpnīcas un pansionātus — nozares, kurās ir izplatīta pārslodze.

Lai parūpētos par īsāku darba nedēļu, nesamazinot produktivitāti, ir nepieciešams sakārtot trīs jomas: 1) daudz kompaktākas sanāksmes; 2) “fokusa laika” ieviešana, kad ikviens var koncentrēties uz saviem galvenajiem uzdevumiem; un 3) tehnoloģiju plašāka izmantošana.

Piemēram, Flocc London Digital Consultals nu rīko sanāksmes, kurās cilvēki tiek aicināti runāt īsi, bet Kopenhāgenas uzņēmums IIH Nordic izmanto atpakaļskaitīšanas taimerus, lai saīsinātu sanāksmes. Pētījumos apliecināts, ka biroja darbinieki tērē divas līdz četras stundas dienā pārāk ilgām sanāksmēm un pārtraukumiem.

Koncentrēts laiks nodrošina uzņēmumiem vietu arī īpašam sociālajam laikam darba dienas laikā. Piemēram, Glāzgovas zvanu centrs Pursuit Marketing piedāvā darbiniekiem bezmaksas brokastis, pirms tie ķeras pie darba.

Daudzi uzņēmumi teorētiski saprot, ka četrās dienās varētu būt tikpat produktīvi kā piecās, un daži pat ievieš pilotpētījumus, kuros konstatē, ka četru dienu pieejas pozitīvais aspekts ir tāds, ka darbinieku ražīgums strauji pieaug. Vēl vairāk, bieži pieaug arī ieņēmumi.

Synergy Vision, Londonā bāzēts medicīnas un veselības aprūpes uzņēmums, ieviesa četru dienu nedēļu 2018. gada beigās. Pēc sešiem mēnešiem kompānijas veiktajā aptaujā 51% darbinieku atzina, ka ir “ļoti laimīgi” darbā, un 88% atzina, ka viņiem ir pietiekami daudz laika personīgiem uzdevumiem. Neticami, ka 79 procenti apgalvoja, ka viņiem ir pietiekami daudz laika, lai visu paveiktu – tātad, lielākā daļa.

“Ar četru dienu darba nedēļas ieviešanu dzīve ir labāka,” saka viens no šī uzņēmuma darbiniekiem. “Es pavadu vairāk laika, darot kaut ko sev, piemēram, veltot laiku pastaigām un plānojot savas kāzas.”

Darba laiks, jauninājumi un pandēmija

Uzņēmumi, kas pandēmijas laikā pārgāja uz īsāku nedēļu, bieži vien to darīja tāpēc, ka atklāja, ka attālinātā darba efektivitāte un labāka tehnoloģiju izmantošana rada vairāk brīvā laika, ko tie savukārt varēja “atdot” darbiniekiem, kuri pandēmijas dēļ izjūt stresu vai ir pārstrādājušies.

Pēc dažiem mēnešiem attālināta darba teju ikviena uzņēmuma darba plūsmas kļuva labāk dokumentētas, un bieži tas paātrināja produktivitāti. Tajā pašā laikā arvien vairāk pieauga un turpina pieaugt problēmas, kas saistītas ar dzīves pārvaldību. Risinājums: dalīt šo produktivitātes pieaugumu ar darba ņēmējiem īsākas darba nedēļas veidā.

Pēc mēnešiem ilgas adaptācijas darbam no mājām un nedrošības par dzīvošanu pandēmijas ēnā, ietekme uz darbiniekiem, kuru darba devēji nolēma ieviest īsāku darba nedēļu, bija tūlītēja. “Nekavējoties jūs redzat laimīgākus cilvēkus,” saka Pols Maknevels, kura tiešsaistes izdevniecība “3D Issue” pārfokusējās uz četru dienu nedēļu 2020. gada vidū.

Darbinieki ar bērniem ar šāda žesta ieviešanu jūtas īpaši pateicīgi darba devējam, un kopumā visi jūtas lojālāki uzņēmumam. “Darba nedēļas saīsināšana arī mudina cilvēkus būt apdomīgākiem attiecībā uz to, kā viņi strādā,” piebilst Maknevels.

Četru dienu nedēļa un darba nākotne

Nesen veiktā pētījumā “Be The Business”, kas notika Londonā, tika konstatēts, ka vien 18 procenti uzņēmumu Apvienotajā Karalistē ir atvērti pārejai uz četru dienu darba nedēļu pēc pandēmijas beigām, un 5% šobrīd piedāvā darba ņēmējiem četru dienu nedēļu.

Pasaulē pieaug arī politiķu un valdību interese par četru dienu nedēļas aktualitāti pēcpandēmijas darbavietā. Pēdējo mēnešu laikā Skotijas pirmais ministrs Nikola Sturjē, Jaunzēlandes premjerministrs Jacinda Arderns un Japānas politiķis Kuniko Inoguči visi ir pauduši atbalstu četru dienu darba nedēļai. Citās valstīs politiķi mudina uzņēmumus eksperimentēt ar četru darba dienu nedēļām, lai izdarītu secinājumus.

Apvienotās Karalistes 4 dienu nedēļas kampaņas publicētais ziņojums liecina, ka pāreja uz šo darba modeli varētu samazināt visas valsts oglekļa dioksīda emisiju par 21,3% gadā.

Beidzot četru dienu nedēļa var palīdzēt mums izstrādāt veselīgāku redzējumu par darbu un laiku kopumā - viena no svarīgākajām mācībām ir tāda, ka ar pareiziem stimuliem un kultūru darba vietas var aizstāt destruktīvu darbaholismu ar tādu darba apziņu, kurā darbs un dzīve ir līdzsvarotāki, atpūta veicina radošumu, un uzņēmumi izmanto darbinieku talantus pilnvērtīgi.

 

Dalies: