Jā, un to apliecina pētījumos gūti dati. Tomēr šie paši pētījumi arī sniedz pamatu secināt, ka liela nozīme ir atbalstošam vadītājam.
Pandēmijas dēļ vairums cilvēku biežāk skāra un arvien skar domas par eksistenciāliem jautājumiem. Pētījumā, kas veikts Ķīnā un ASV, gūts apliecinājums, ka cilvēki, kurus izteikti skāra šīs domas, bija tie, kuri uzrādīja visaugstāko stresa līmeni un vismazāk iesaistījās darbā.
Pētījumā tika atklāta arī cita spilgta nianse – proti, atbalstošs, pretimnākošs vadītājs lieliski spēj palīdzēt mazināt stresu un palielināt iesaistīšanos un sociālo uzvedību to darba ņēmēju vidū, kuri ir vistrauksmainākie.
“Globālā pandēmija, loģiski, liek cilvēkiem aizdomāties par to, ka neviens nav mūžīgs. Ja šīs domas nopietni pārņem cilvēka prātu, viņam ir tendence distancēties no ikdienas aktivitātēm, tostarp, darba pienākumiem, sociālajiem kontaktiem un kopējās iesaistes,” komentē Džia Hu (Jia Hu), pētījuma vadošais autors un Ohaio Valsts universitātes Fišera biznesa koledžas cilvēkresursu vadības programmas asociētais profesors. “Taču uzņēmumu vadītāji, kas pievērš uzmanību darba ņēmēju emocionālajām vajadzībām un vieno viņus ar kopīgu mērķi, šai ziņā ir teicami spējīgi sasniegt pozitīvas pārmaiņas un palīdzēt darba ņēmējiem turpināt strādāt un sniegt ieguldījumu uzņēmumos.”
Pētījums tika publicēts tiešsaistē prestižajā psiholoģijas zinātņu žurnālā “Journal of Applied Psychology”.
Pētnieki veica trīs pētījumus. Kopējie rezultāti aprakstīti turpinājumā.
Tātad, pirmajā pētījumā bija iesaistīti 163 darbinieki informācijas tehnoloģiju uzņēmumā Ķīnas austrumos, kuriem pētnieku komanda veica apsekojumus divas reizes dienā trīs nedēļu garumā. Paralēli valstī strauji auga saslimšanas gadījumu skaits.
Tika gūts apliecinājums hipotēzei - jo biežāk darbinieki domāja par ar vīrusu saistītiem nāves gadījumiem, jo vairāk viņi izjuta satraukumu un jo mazāk bija iesaistīti darbā.
Bet darbinieku satraukuma līmeni ietekmēja, ar kāda tipa vadītāju ikdienā bija jāsastrādājas. Darbiniekiem veicās labāk, ja vadītājs bija viņu vajadzībām pretimnākošs (angliski “servant leader”). Kā norāda nosaukums, šāda tipa vadītājs par prioritāti izvirza citu cilvēku vajadzības, darbinieku emocionālās gaidas, izjūtas attiecībā uz veicamo darbu, kas dod iespējas darbiniekiem variēt ar pienākumiem, un uzsver kalpošanu sabiedrībai kopumā.
Darbinieki pētījumā skalā no 1 līdz 7 vērtēja, cik lielā mērā “Mans tiešais vadītājs padara manu karjeras attīstību par prioritāti” un citus apgalvojumus, kas mēra šā tipa vadības stila izpausmes.
Tie, kuri savus vadītājus uztvēra kā atbalstošus, izrādīja mazāku satraukumu un strādāja produktīvāk nekā citi darbinieki.
“Atbalstoši vadītāji rūpējas par savu darbinieku labklājību un par prioritāti izvirza personīgo izaugsmi un laimes un piepildījuma izjūtu darbavietā,” komentē pētnieks. “Šāda veida vadītāji atviegloja darbiniekiem tikšanu galā ar pandēmijas izraisītajiem stresiem.”
Veicot papildpētījumu ar vadītājiem, tika atklāts, ka atbalstošie vadītāji darīja ko vairāk par citiem: viņi aktīvi palīdzēja saviem darbiniekiem mazināt stresu, turklāt ar piemēru demonstrēja, ka viņiem rūp kopējā sabiedrības labklājība, iesaistoties prosabiedriskā uzvedībā, piemēram, brīvprātīgo darbā labdarības akcijā. Tātad – ir augstāki mērķi.
“Atbalstošā tipa vadītāji mudināja savus darbiniekus atrast jēgu pandēmijas laikā, modificējot savu satraukumu palīdzībā mazāk veiksmīgiem cilvēkiem tuvējā sabiedrībā,” saka Hu.
Šie rezultāti tika apstiprināti divos ASV izlasēs veiktos pētījumos.
Un tieši tāpat kā ķīniešu darbiniekiem, arī amerikāņu izlasēs vadības veidam bija ietekme, kā arī darbinieki novērtēja, vai vadītājiem ir tieksme uz prosociālu uzvedību.
Kopumā visos trīs pētījumos tika parādīts, ka uzņēmumiem ir svarīga loma, palīdzot saviem darbiniekiem tikt galā ar pandēmijas izraisītajiem emocionālajiem stāvokļiem.
“Mēs atklājām, ka atbalstoši vadītāji, kas uztver savu darbinieku labklājību kā galveno rūpi, var palīdzēt viņiem turpināt produktīvi strādāt un mudināt viņus dot savu ieguldījumu plašākai sabiedrībai,” piebilst pētnieks.
Publikācijas gatavošanā izmantotais avots: Jia Hu, Wei He, Kong Zhou. The mind, the heart, and the leader in times of crisis: How and when COVID-19-triggered mortality salience relates to state anxiety, job engagement, and prosocial behavior.. Journal of Applied Psychology, 2020